Interneta radio un tiešsaistes audio servisi

By | December 20, 2019

Radio jau sen ir kalpojis kā ērts un noderīgs veids kā klausīties mūziku bez nepieciešamības to pirkt. Tā galvenais mīnuss visus šos gadus ir bijušas reklāmas un ziņas, kas sabojā mūzikas baudīšanas pieredzi, turklāt regulāri. Interneta radio parādīšanās tam visam ir pielicis punktu. Tagad lietotāji var paši atlasīt mūziku pēc žanra, stila, valodas un citiem faktoriem, ja vien ir pacietība. Parastiem online radio klausītājiem ir iespēja klikšķināt no vienas radio stacijas uz citu, lai atrastu, kura no tām spēlē interesējošo melodiju. Piemēram, Latvijā visi radio ir pieejami Fano mājaslapā, turklāt ne tikai Latvijā dzirdamās radiostacijas, bet arī ārvalstu ražojumi.

Kas šādos apstākļos notiek ar mūzikas autoriem? Vai viņi turpina saņemt autoratlīdzības? Interneta radio veidotāji nemaksā autoratlīdzības un ienākumus no klausītāji nevienam neko nemaksā. Galvenais un droši vien arī vienīgais ieguvums ir mūzikas plašāka izplatīšana un popularizēšana, ko varētu veikt tās klausītāji. Ideālā scenārijā daļa no viņiem aizietu uz kāda mākslinieka koncertu, samaksājot naudu par ieejas biļetēm.

Kas notiek ārzemēs?

Ārzemēs situācija ar radio ir aptuveni tāda pati kā Latvijā ar dažiem izņēmumiem. Rietumeiropas valstīs ir izpalicis pirātu laikmets un mūzikas klausītāji ir vairāk gatavi maksāt par mūzkas iegādi, izmantojot tiešsaistes straumēšanas mūzikas servisus. Igaunijā un Lietuvā savukārt situācija ir apmēram tādā pašā līmenī kā Latvijā. Lietuvā populārākās radio stacijas jeb radijo stotys pulcē daudz lielāku klausītāju loku, taču šo staciju ieņēmumus veido, galvenokārt, ienākumi no reklāmas devējiem, nevis pašiem lietotājiem.

Lielbritānijā, Zviedrijā un Vācijā turpretim krietni plašāk tiek izmantoti mūzikas tiešās straumēšanas servisi Itunes, Spotify un daudz mazākā mērā arī Deezer. Otrs lielākais konkurents ārpus tiešsaistes audio straumēšanas ir video straumēšanas serviss Youtube, kuru ik dienas izmanto miljardiem lietotāju visā pasaulē. Daļa kā galveno saturu šajā platformā patērē audio failus, savukārt citi skatās video pārraides. Ieņēmumus platforma gūst no reklāmdevējiem, kas maksā par lietotāju aktivitāti, klikšķinot uz reklāmām vai vienkārši aplūkojot viņu reklāmas internetā.

Pašreizējās prognozes liecina, ka FM viļņu radio pastāvēs arī turpmākajās desmitgadēs, taču pāreja uz digitālajiem medjiem samazinās šāda tipa radio klausītāju skaitu. Iespējams, pēc 30 – 40 gadiem varētu tikt demontēt pēdējie FM viļņu raidītāji un pāreja uz interneta datu pārraidi būs noslēgusies pilnībā. Līdz tam laikam radio un interneta radio turpinās skanēt arī Latvijā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *